Kas ir dizaina domāšana un kā to pielietot uzņēmējdarbībā

Kas ir dizaina domāšana

Dizaina domāšana – tā ir metode, kas palīdz risināt problēmas, kas nav acīmredzamas, bet ir būtiskas. Tas palīdz arī izstrādāt pirmām kārtām uz lietotāju orientētus produktus, servisu un pakalpojumus.

Dizaina domāšanas pamatprincipus pirmo reizi formulēja Herberts Saimons savā grāmatā “Zinātnes par mākslīgo” 1969. gadā. Taču nopietni runāt par dizaina domāšanu sāka tikai dažas desmitgades vēlāk.

Dizaina domāšanas īpatnība ir tā, ka tā pirmām kārtām ir orientēta uz cilvēkiem, nevis uz biznesa uzdevumiem.

Kur izmantot dizaina domāšanu

Dizaina domāšanas metodi var izmantot jebkurā uzņēmējdarbības jomā un jebkura produkta radīšanai.

Dizaina domāšana palīdz labāk izprast cilvēkus un līdz ar to radīt viņiem noderīgus un pievilcīgus produktus. Šāda darba rezultāts var būt gan nelieli uzlabojumi (piemēram, nelielas izmaiņas lietojumprogrammas saskarnē), gan novatoriskas izstrādes, kas būtiski uzlabo dzīves kvalitāti.

Šīs koncepcijas priekšrocības ir tādas, ka tā ļauj ātri formulēt hipotēzes, pārbaudīt idejas un atteikties no tādu produktu radīšanas, kas cilvēkiem noteikti nav vajadzīgi.

Kā pielietot dizaina domāšanu

Dizaina domāšanas metode piedāvā ideju meklēšanas procesu sadalīt piecos posmos:

Dizaina domāšanas posmi

Empātija

Empātija – tā ir spēja iejusties citu cilvēku jūtās un arī saprast, kādēļ tās ir radušās.

Darbā empātija palīdz iztēloties sevi to cilvēku vietā, kuriem jūs ražojat produktu. Dizaina domāšanā tas ir veids, kā noskaidrot, kas cilvēkiem patiešām ir vajadzīgs, no kā viņi baidās un par ko uztraucas.

Empātija daudz ko nosaka uzņēmējdarbībā: nav iespējams izgatavot produktu vai uzsākt projektu, nesaprotot, kam tas ir paredzēts.

Ko var darīt šajā posmā:

• Izrakstīt visu, kas ir zināms par cilvēku uzvedību situācijā, kurai produkts tiek radīts (to var darīt gan patstāvīgi, gan ar komandu);
• Atrast ziņojumus par tendencēm vai auditorijas aptauju rezultātus, lai pilnīgāk veidotu vispārēju priekšstatu par cilvēkiem un problēmu;
• Veikt neatkarīgus pētījumus: mērķauditorijas aptaujas un intervijas ar to;
• Novērot auditoriju situācijā, kurai tiek radīts produkts;
• Iztēloties sevi lietotāja vietā un pašam iziet viņa ceļu;
• Noteikt acīmredzamu mērķauditoriju un mērķauditoriju, kas nav acīmredzama. Mērķauditorija, kas nav acīmredzama, var palīdzēt atrast veiksmīgus risinājumus, kas piemēroti lielākam cilvēku skaitam.

Rezultāts šajā posmā – primārās (tiešās mijiedarbības ceļā) un sekundārās (informācijas iegūšana no publiskajiem avotiem) izpētes posmā – būs pilnvērtīga iedziļināšanās kontekstā un visas noderīgās pieejamās informācijas apkopošana par produkta auditoriju.

Problēmas analīze un noteikšana

Šajā posmā ir svarīgi apstrādāt iepriekšējā posmā iegūto informāciju. Lai to darītu, ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:

• Kas ir jūsu lietotājs?
• Kāda viņa vajadzība joprojām nav apmierināta?
• Kāpēc tas ir svarīgi?

Atbildot uz šiem jautājumiem, ir svarīgi paļauties uz datiem, kas apkopoti empātijas posmā.

Šie jautājumi palīdzēs formulēt ieskatu par patērētājiem – apgalvojumu, kas raksturo cilvēka dziļākās vajadzības un problēmu, ar kuru viņš saskaras. Problēmai ir jābūt ar šauru ievirzi – tas ļaus izstrādāt vairāk kvalitatīvu risinājumus nākamajā ģenerēšanas posmā.

Lietotāja baiļu un problēmu pārzināšana un izpratne palīdz radīt produktus, kas uzlabo dzīves kvalitāti.

Ideju ģenerēšana

Trešajā dizaina domāšanas metodes posmā notiek risinājumu meklēšana iepriekš formulētajai problēmai.

Ideju ģenerēšanas brīdī ir svarīgi:

• Izdomāt pēc iespējas vairāk risinājumu (ar atbrīvošanos no neveiksmīgajiem variantiem jūs nodarbosieties vēlāk);
• Novērtēt, vai šīs idejas patiešām atrisina lietotāja problēmu;
• Pārbaudīt, vai šīs idejas ir īstenojamas.

Šī posma rezultātam vajadzētu būt tādas idejas izvēlei, pie kuras strādās komanda.

Prototipu veidošana

Šajā posmā tiek izveidots prototips, ko var piedāvāt lietotājam testēšanai.

Ir svarīgi ir netērēt pārāk daudz laika tā sagatavošanai – jo ātrāk notiek pārbaude un tiek saņemtas atsauksmes, jo labāk.

Prototipa izstrādes laikā var formulēt hipotēzes, lai tās pārbaudītu nākamajā posmā. Pēc prototipa izveides ir svarīgi arī izveidot testa scenāriju un noteikt, ko tieši lietotājs darīs un kāpēc.

Testēšana

Dizaina domāšanas metodes pēdējais posms ir testēšana. Tajā prototips tiek nodots lietotājiem testēšanai.

Šajā posmā var saprast, ko darīt ar savu izstrādāto ideju – īstenot to, pilnveidot vai pilnībā atteikties no tās.

No šī posma jūs varat atgriezties jebkurā iepriekšējā posmā un joprojām uzvarēt. Jo kvalitatīvas atsauksmes palīdz labāk tikt skaidrībā ar auditorijas vajadzībām un vairs netērēt resursus bezjēdzīgiem risinājumiem.

Apkoposim

Dizaina domāšana – tā ir uz lietotāju orientētu produktu, servisu un pakalpojumu izstrādes metode.

Galvenais dizaina domāšanā ir nebaidīties no kļūdām un negatīviem testēšanas rezultātiem. Pat tad, ja lietotājs nolemj, ka jūsu piedāvātais produkts viņam galīgi neder, arī tas ir rezultāts. Bet, ja lietotājam patīk jūsu risinājums – tā ir īsta uzvara.